Valriekstu koks ir viena no visstraujāk augošajām koku sugām. To audzē daudzās jomās. Tam ir arī funkcijas.
Valriekstu koka īpašības
Tā ir strauji augoša koku šķirne, kas izaug līdz 25 un 40 metriem augstumā. Tas aptver lielu platību. Tas var aizņemt platību no 300 līdz 500 m2. Valriekstu koka forma ir plaša vainaga formā. To var apskatīt 3 dažādos veidos. Tās ir uzceltas, daļēji uzceltas un kronētas formas. Valriekstu koku saknes ir pāļu saknes. šī iemesla dēļ kapilārā sakne ir bagātīga. Tās saknes var būt 3 vai 5 metrus dziļas pret dziļumu.
Sazarojums uz valriekstu koka stumbriem atrodas 1 līdz 2 metrus virs augsnes virsmas. Stumbra apkārtmērs parasti attīstās līdz 5 līdz 6 metriem. Valriekstu koku krāsa amplitūdas vecumā ir sudraba. Tās virsma ir diezgan gluda. Kokam novecojot, tā krāsas kļūst tumšākas un uz tā gludās virsmas veidojas plaisas.
Valriekstu koku lapas sastāv no lapiņām. Bukletu struktūra un forma ir plaša un eliptiska. Lapu galiņi ir smaili. To izmērs svārstās no 6 līdz 12 cm. Lapu krāsa ir zaļa.
Kā audzēt valriekstu koku?
Mūsu valsts ir augsti attīstīta valsts vīna dārzu vai dārzu audzēšanas, patēriņa un tirdzniecības ziņā. Mūsu valstī audzē daudz augļu un dārzeņu. Viens no tiem ir valriekstu koks. Mūsu valstī ir piemērota ekoloģija valriekstu koku audzēšanai. Valriekstu audzēšana pasaulē ieņem trešo vietu aiz Amerikas un Ķīnas.
Mūsu valstī valriekstu koku audzēšanā viena koka raža ir no 33 līdz 37 kg. Atvēlot dārzu ar valriekstu stādiem, raža palielinās par 50 procentiem.
Valriekstus var iedalīt divos veidos kā potētiem un nepotētiem. Nepotētus valriekstus sauc par savvaļas valriekstiem. Savvaļas valrieksti sāk nest augļus no 7 līdz 10 gadu vecumam, bet potētie valrieksti no 4 gadu vecuma. Mūsu valstī valriekstu audzēšanai ir ekoloģiska vide un klimats.
