Viena no metodēm, ko izmanto redzes zuduma ārstēšanā, ir radzenes transplantācija. Radzenes transplantācija, tautā saukta par "acs transplantāciju", daudziem cilvēkiem ir cerība atkal redzēt. Priekšmeta eksperts prof. Dr. Mēs jautājām Banu Coşar…
1-Kas ir radzene?
Radzene ir caurspīdīgs slānis pašā acs priekšpusē. Mēs varam salīdzināt radzeni ar pulksteņa stiklu. Radzenes uzdevums ir lauzt starus, kas nonāk acī.
2-Kas ir radzenes transplantācija?
Radzenes transplantācija ir process, kurā slimā radzene tiek aizstāta ar caurspīdīgiem radzenes audiem, kas ņemti no miruša cilvēka.
3-Kāpēc tiek veikta radzenes transplantācija, kādos gadījumos tā ir nepieciešama?
Redze pasliktinās, ja radzene zaudē caurspīdīgumu vai deformējas. Šādā gadījumā ir nepieciešama radzenes transplantācija. Biežākie radzenes transplantācijas gadījumi mūsu valstī ir keratokonuss (deformācija, kad radzene sašaurinās uz priekšu), pseidofakiskā bulloza keratopātija (pastāvīga radzenes tūska pēc kataraktas operācijas) un radzenes traumas. Ar radzenes transplantāciju ārstē arī iedzimtas slimības, kurās radzene zaudē caurspīdīgumu un ko sauc par distrofiju. Acu herpes, ko sauc par herpetisku keratītu, var būt nepieciešama arī radzenes transplantācija progresīvos gadījumos.
4-No kā un kur var iegūt transplantācijai piemērotu radzeni?
Radzene tiek ņemta no cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir miruši, bet kuriem radzene ir vesela. Mūsu valstī tiesības iegūt radzeni no donora ir tikai Acu bankas personāla pilnvaras. Savukārt acu bankas var izveidot tikai valsts iestādēs un organizācijās un universitātēs.
5-Vai radzenes transplantācijai ir nepieciešama audu saderība?
Nē. Radzene nav orgāns, tas ir audi. Normālos apstākļos tas ir bez vēnu. Kuģu trūkums nozīmē, ka imūnās šūnas nevar iekļūt transplantācijas vietā. Tas savukārt aizsargā radzeni no aknām, sirds utt. atšķiras no orgānu transplantācijas. Nav priekšstata par radzenes audu saderību.
Donoru radzenes tiek pakļautas dažādiem testiem acu bankās. Šie testi ir šūnu skaits (spekulārā mikroskopija) un biomikroskopiskā pārbaude, lai noteiktu, vai attiecīgā radzene var palikt caurspīdīga ilgtermiņā. Papildus tiek veiktas asins analīzes, lai noskaidrotu, vai donoram nav infekcijas slimība, un tiek noskaidroti nāves cēloņi. Šo testu beigās, ja nav šķēršļu transplantācijai, radzeni var izmantot. Tiek gādāts, lai vecuma starpība starp donoru un saņēmēju nebūtu pārāk liela.
6-Kā tiek veikta radzenes transplantācija?
Radzenes transplantācija tiek veikta ar nejutīgiem pilieniem, adatām vai vispārēju anestēziju. Operācija ilgst no 30 līdz 45 minūtēm. Aizsargbrilles valkā pirmajā dienā pēc operācijas.
Atbilstoši slimības stāvoklim recipienta radzenē; Tiek nomainīti visi radzenes slāņi vai tikai augšējie vai apakšējie slāņi. Visu slāņu (pilna slāņa) nomaiņu sauc par “penetrējošo keratoplastiku”, apakšējā slāņa (endotēlija) nomaiņu sauc par “DMEK”, bet augšējo slāņu nomaiņu sauc par “DALK”.
Pilna biezuma transplantācijās iegriezumus recipientā un donora radzenē izdara ar apaļiem, vakuuma asmeņiem, ko sauc par trefan/perforatoriem. Šos iegriezumus var veikt arī ar lāzeru, ko sauc par femtosekundi. Pārstādītā radzene tiek piestiprināta saņēmēja gultai ar aptuveni 16 šuvēm.
DMEK tehnikā tiek mainīts tikai substrāts. Acī būs 1-2 šuves.
DALK tehnikā tiek mainīti tikai augšējie slāņi. Acī vēl ir apmēram 16 šuves.
7-Vai radzenes lāzera transplantācijai ir kāda priekšrocība?
Recipienta un donora radzenes griešana ar femtosekundes lāzeru nodrošina labāku piegulšanu griezuma vietai. Tas nodrošina priekšrocības mazāka astigmatisma attīstības ziņā dziedināšanas procesā.
8-Vai operācijai ir risks?
Tāpat kā jebkura operācija, radzenes transplantācijai ir risks. Lai gan tas ir reti, pilna biezuma transplantācijas gadījumā pastāv asiņošanas risks, ko sauc par “suprakoroidālu asiņošanu”. Šī asiņošana ir visbīstamākais, bet retākais radzenes transplantācijas risks (0,45–1,08% gadījumu). Turklāt var būt tādi riski kā infekcija (acs infekcija), audu atgrūšana, paaugstināts acs iekšējais spiediens. Astigmatisms ir izplatīta problēma pēc pilna biezuma transplantācijas vai DALK.
9-Kā tiek konstatēta audu atgrūšana, vai to var ārstēt?
Transplantētā pacienta acu apsārtums, gaismas jutība, redzes pasliktināšanās un sāpes ir audu atgrūšanas pazīmes. Audu atgrūšanas gadījumā veiksmīgi rezultāti tiek iegūti ar kortizona pilienu/pomādes ārstēšanu aptuveni 90 procentiem pacientu. Ja ārstēšanas laikā audu atgrūšana neuzlabojas, ir nepieciešama atkārtota radzenes transplantācija.
10-Kā tiek ārstēts astigmatisms, kas attīstās pēc radzenes transplantācijas?
Pēc radzenes transplantācijas astigmatisms tiek noņemts ar personalizētu lāzera (LASIK) ārstēšanu. Ar LASIK tiek ārstēta arī tuvredzība un reti novērota hiperopija. Astigmatisma ārstēšanai bez LASIK var izmantot arī citas ķirurģiskas metodes (piemēram, iegriezumu atslābināšana, nostiprinošas šuves).
11-Vai acs redz uzreiz pēc radzenes transplantācijas?
Ja transplantācija ir pilna vai augšējā slāņa transplantācija (DALK), pirmajās dienās pēc operācijas redze nav ļoti skaidra. Lai redze kļūtu pilnīgi skaidra, jāpaiet aptuveni 1 gadam un jāizņem šuves, kas izraisa acs astigmātismu. Ja acī nav acīmredzama astigmatisma, šuves var atstāt vietā un neizņemt. Apakšējā slāņa transplantācijā, ko sauc par DMEK, redze kļūst skaidra aptuveni 1 mēneša laikā.
12-Vai pēc radzenes transplantācijas ir nepieciešams lietot zāles vai acu pilienus visu mūžu?
Kortizona pilienus lieto pirmos 6 mēnešus – 1 gadu pēc transplantācijas. Tomēr perorālo tablešu lietošana ir nepieciešama tikai audu atgrūšanas gadījumā un īslaicīgi.
