Lai gan šīs sūdzības parasti izzūd dažu dienu laikā līdz ar menstruāciju sākšanos, tās var negatīvi ietekmēt darbu un sabiedrisko dzīvi. Ir svarīgi veikt dažus piesardzības pasākumus, lai ērti veiktu šo procesu. No Memoriālā dienesta slimnīcas, Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas, op. Dr. Hakans Pekers sniedza informāciju par piesardzības pasākumiem, kas jāveic pret premenstruālā spriedzes sindromu.
Tas var izraisīt neveiklību un raudāšanas lēkmes.
Premenstruālā spriedzes sindroms, garastāvokļa izmaiņas (depresija, trauksme), bezmiegs, spriedze, krūšu jutīgums, ķermeņa uzpūšanās, nogurums, karstuma viļņi, apetītes izmaiņas, galvassāpes un cirkšņa sāpes, kas sākas 10-15 dienas pirms paredzamās menstruācijas un turpinās līdz beigām menstruāciju Tas ir sindroms, kas ietver tādas sūdzības kā zema koncentrēšanās spēja, neveiklība, uzvedības izmaiņas, piemēram, raudāšanas krīzes. Šīs sūdzības, kuras novēro 75% sieviešu vidū, var diagnosticēt kā pirmsmenstruālā spriedzes sindromu, ja tās novēro menstruāciju otrajā pusē un vismaz 2 ciklos (menstruālā periodā).
Sargieties no depresijas, ārkārtējas aizkaitināmības un atmiņas zuduma!
Katra sieviete pirmsmenstruālā periodā piedzīvo dažus simptomus. Šo simptomu mērķis ir informēt sievieti, ka viņai būs mēnešreizes, un tādējādi novērst to, ka viņa tiek pieķerta nesagatavotai. Lai gan šie simptomi ir apgrūtinoši, bet panesami mazāk nekā pusei sieviešu, 5% sieviešu izjūt ļoti smagus simptomus. Var būt daudz dažādu emocionālo stāvokļu, sākot no depresijas līdz trauksmei un beidzot ar ārkārtēju aizkaitināmību. Dažām sievietēm var rasties viegls atmiņas zudums. Dažām sievietēm novēroto depresijas, nemiera un spriedzes stāvokli sauc par premenstruālo disforisko traucējumu (PMDD).
Jāmeklē profesionāla palīdzība
Premenstruālā spriedzes sindroms tiek novērots sievietēm, kurām olnīcas darbojas regulāri un kurām ir ovulācija. Visizplatītākais vecums ir 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā. Šis sindroms netiek novērots pubertātes un menopauzes laikā, kad nav ovulācijas. Pašlaik nav derīga skrīninga un diagnostikas testa, lai diagnosticētu personu ar premenstruālo sindromu. Psihiskās, kuņģa, zarnu, dzimumorgānu un urīnceļu slimības, kas varētu būt saistītas ar šī sindroma sūdzībām, ir jānovērš, veicot izmeklēšanu, un ārstam vajadzētu aizdomām par šo sindromu un uzzināt pacienta vēsturi un diagnosticēt.
Joga un regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas ārstēšanā
Šo sindromu ārstē ar padomu un medikamentu atbalstu. Pirmkārt, ir jāmaina ēšanas paradumi. Ir nepieciešams regulāri sabalansēts uzturs, kas bagāts ar liesiem ogļhidrātiem, maz un bieži. Ir arī izdevīgi atturēties no kofeīna, alkohola, smēķēšanas un šokolādes. Lai tiktu galā ar stresu, var nodarboties ar jogu vai regulāriem vingrinājumiem. Regulāras fiziskās aktivitātes ir efektīvas ārstēšanā, palielinot serotonīna hormonu.
