Kopš Republikas dibināšanas 1923. gadā, pieaugošā sieviešu tiesību vērtība un izpratne par Turcijas sabiedrībā ir devusi lielu ieguldījumu sabiedrībā ne tikai ekonomiski un politiski, bet arī kultūras ziņā. Reformas, kas saistītas ar sieviešu tiesībām; spēlēja lielu lomu sociālajā vienlīdzībā un attīstībā. Sieviešu tiesību reformu mērķis bija nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību politiskajās un pilsoniskajās tiesībās. Šī iemesla dēļ sievietēm tika dotas tiesības balsot un tikt ievēlētām.
Sieviešu balsstiesību un vēlēšanu tiesību atzīšana tika oficiāli atzīta Satversmes un vēlēšanu likuma grozījumos 1934. gada 5. decembrī ar sekojošiem konstitūcijas grozījumiem. Turcija ir piešķīrusi sievietēm tiesības balsot un tikt ievēlētām agrāk nekā daudzas Eiropas valstis.
Itālija un Francija 11 gadus vēlāk, Šveice pēc 36 gadiem; konstitūcijas deva sievietēm tiesības vēlēt un tikt ievēlētām. Balsstiesību un vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm notika 19. gadsimta beigās. Tomēr sieviešu kustības aizsākās ar rūpniecisko revolūciju un 1789. gada Francijas revolūciju, kad sievietes pieprasīja savu balsi sabiedrībā.
Tomēr tikai 1886. gadā Dānijas parlaments sāka apspriest sieviešu vēlēšanu tiesību piešķiršanu. Šajās diskusijās par balsstiesību un vēlēšanu tiesību piešķiršanu runāja ne visas sievietes valstī, bet tikai Kopenhāgenā dzīvojošās nodokļu maksātājas. Bija vajadzīgs 1915. gads, lai Dānijā piešķirtu sievietēm tiesības balsot un tikt ievēlētām.
Jaunzēlande bija pirmā valsts pasaulē, kas sievietēm piešķīra balsstiesības. Jaunzēlande arī piešķīra sievietēm balsstiesības 1919. gadā.
19. gadsimta beigās sievietes tādos reģionos kā Eiropa, Amerika un Austrālija sāka organizēties un strādāt pie vēlēšanu un pilsonības tiesību iegūšanas. 1902. gadā Austrālija sievietēm piešķīra balsstiesības, lai gan ar dažiem ierobežojumiem.
Pirmā Eiropas valsts, kas sievietēm piešķīra tiesības vēlēt un tikt ievēlētām, bija Somija 1906. gadā. Somijai sekoja Norvēģija 1913. gadā, Kanāda daļēji 1917. gadā, 1918. gadā Azerbaidžāna, Ungārija, Kirgizstāna, Latvija, Igaunija, Austrija, Vācija, Polija, Īrija un Gruzija, dodot sievietēm tiesības vēlēt un tikt ievēlētām.
Azerbaidžāna bija pirmā musulmaņu valsts, kas deva sievietēm tiesības balsot un tikt ievēlētām.
Turcijā tiesības vēlēt un tikt ievēlētām sievietēm tika piešķirtas 1934. gada 5. decembrī.
